Varam piedāvāt prūšu valodas apmācības visiem, kuri gribētu to apgūt.
Apmācības notiek tiešsaistē vai klātienē Viļņā. Kurss var būt gan individuāli pielāgots, gan strukturētāks kurss grupā.
Ko mēs darīsim?
Ja ir interese, rakstiet mums e-pastā lai norunātu izmēģinājuma nodarbību: glabbis@prusai.org
Elektroniskā vārdnīca
Laikraksts Prūsas Tāutas Prēigara
YouTube kanāls Prūsiska Tāliwidāsna
Facebook grupa Prūsas Brātrija, saziņai prūšu valodā
Ieraksti prūšu valodā
Dažādu papildu resursu saraksts
Prūšu valoda ir rietumbaltu valoda. Rietumbaltu valodu un izlokšņu areāls sevī ietver mūsdienu Baltkrievijas, Polijas, Lietuvas, Latvijas un Kaļiņingradas apgabala teritorijas. Līdz 16. gadsimtam, no rietumbaltu valodām, līdztekus prūšu valodai, bija arī kuršu un jātvingu valodas.
Starp prūšu valodas rakstu pieminekļiem ir:
Oficiāli prūšu valoda tika lietota līdz 18. gadsimtam. (Saskaņā ar vienu 1700. gadā datētu vēsturisku liecību, pēdējais prūšu valodā runājošais vecītis nomira 1677. gadā, Kuršu kāpās, taču „daži no viņiem (prūšu valodas lietotājiem) mīt vēl aizvien”).
1821. gadā Johans Severins Vaters un Semjuels Linde publicēja savus pētījumus par prūšu valodu. Viņu pētījumos atspoguļotā gramatika īpaši neatšķiras no pašreizējās prūšu valodas gramatikas.[Vairāk prūšu valodā]
1845. gadā G. Neselmans izdeva grāmatu Senprūšu valoda un 1873. gadā - akadēmisko prūšu valodas vārdnīcu. [Vairāk prūšu valodā]
1920.-1940. gadā tādi prūšu dzejnieki un rakstnieki kā J. Bobrovskis lieliski juta un redzēja prūšu valodu visur ainavā.
Runā, ka 1945.g evakuācijas laikā no Prūsijas, daži klātesošie nejauši dzirdēja prūšu valodu skanējumu, jo tābrīža valdošās panikas ietekmē prūsiski runājošie nespēja slēpt savu valodu.
1975. gadā akadēmiķis, valodnieks V. Toporovs publicēja Prūšu valodas vārdnīcas I sējumu.
1980. gadā Vācijā luterāņu priesteris Gerds Litiks un viņa sieva Rūtele nodibināja prūšu biedrību Tolkemita. Gerds pats vadīja misi prūšu valodā. Biedrības biedrs Gunārs Krafts-Skalvīns veidoja prūšu valodas gramatiku un vārdnīcu, kā arī rakstīja dzeju. Vēl viens biedrības Tolkemita dzejnieks - Haincs Georgs Podehls.
Ap 1983. gadu Baltists Lets Palmaitis sāka prūsiski sarakstīties ar V. Toporovu, kā rezultātā viņi kopīgi izdeva prūšu valodas atjaunošanas manifestu No senās prūšu valodas rekonstrukcijas uz jauno prūšu valodu.
1988. gadā Lietuvā izveidojās senprūšu kultūras klubsPrūsa (L. Palmaitis, J. Trinkūns).
No 1989. gada Prūsa izdeva prūšu laikrakstu Prūsas Tāutas Prēigara.
1989. gadā L. Palmaitis publicēja Dzīvās prūšu valodas gramatiku.
1989. gadā atvērās Prūsas kluba filiāles Rīgā un Olštinā (Polijā).
1988. gadā Baltists Vītauts Mažiulis izdeva savas Prūšu valodas etimoloģijas vārdnīcas I sējumu.
1988. - 1998. gadā Rīgas filiāles Prūsa biedrs Valdis Muktupāvels muzicēja un ierakstījaPrūsijas mūziku kopā ar grupu Rasa.
1994. - 1999. gadā Vittings Wannags un Rīgas filiāles Prūsa biedrs Dailūns Russinis izdeva laikrakstu Prūsas Waīstis.
1999. gadā L. Palmaitis izdeva Dzīvās prūšu valodas vārdnīcu.
2001. gadā tika oficiāli nodibināta Lietuvas Prūšu Biedrība.
2005. gadā Kūlgrinda izdeva Prūsų Giesmės (Prūšu Dziesmu) albumu .
No 2006. gada tika veidotas prūšu valodas un kultūras nometnes.
No 2006.-2007 kļuva pieejams tiešsaistes forums prūšu valodā.
2014. un 2016. gadā prūšu mūzikas grupa Romowe Rikoito izdeva prūšu albumus Undēina un Namawār.
Pirmais vilnis: valodas lietošanas uzplaukums no 1992. līdz 1993. gadam. (pārsvarā Latvijā).
Otrais vilnis: valodas lietošanas uzplaukums no 2005. līdz 2007. gadam. (Kēnigsbergas reģionā, Polija, Latvija, Lietuva, Baltkrievija).
No 2007. gada prūsiski sāka runāt arī bērni.
Trešais vilnis: no 2017. gada tiešsaistes saziņa visā pasaulē.